Esam ieraduši domāt par saulesbrillēm kā par saulaino Dienvidu aksesuāru, taču patiesībā to dzimtene ir sniegoti plašumi.
Pirmais uzdevums – pasargāt acis
Mūsdienās, kad saulesbrilles ir modes aksesuārs, svarīgi atcerēties, ka patiesībā to pirmais uzdevums ir aizsargāt acis no saules stariem. Un to lieliski parāda vēsture. Pirmās liecības par saulebrillēm līdzīgu piederumu nāk no inuītu kopienām Arktikā. Jau pirms 2000 gadiem viņi tās izgreba no krastā izskalotiem kokiem, valzirgu ilkņiem un briežu ragiem. Cieši piegulošajām “acenēm” bija šauras šķirbas, pa kurām saule iespīdēja minimāli, tādējādi pasargājot nēsātāju no apžilbšanas.
Līdzīgi domājuši, bet pie cita iznākuma nonākuši senie romieši. Vēsture liecina, ka imperators Nero gladiatoru cīņas vērojis caur slīpētiem dārgakmeņiem. Jāteic, ka tas bijis visai dārgs, taču ne pārāk efektīvs izgudrojums. Savukārt 12. gadsimta Ķīnā tiesneši izmantojuši pelēka kvarca plāksnītes. Vēsturnieki gan vēl strīdās par to funkciju – iespējams tās izmantotas, lai slēptu sejas izteiksmes un reakcijas.
Briļļu pirmsākumi
Brilles, kādas tās pazīstam šodien – stikla lēcas, kuras kopā satur stieplīte – parādījās 18. gadsmitā. Tolaik kāds vīrs vārdā Džeimss Askofs eksperimentējis ar krāsainiem stikliņiem, domājot, ka dažādi to toņi var palīdzēt izārstēt dažādas acu kaites. Protams, viņš nenojauta, ka pāris gadsmitus vēlāk viņa izgudrojums kļūs par modes aksesuāru.
Saulesbrilles plašākas publikas piekrišanu piedzīvoja 20. gadsmita sākumā. Pirmajās desmitgadēs tās tika izmantotas ārstniecībā – lai no apžilbšanas pasargātu cilvēkus ar acu slimībām.
Divdesmitajos gados arvien vairāk slavenību tās izmantoja kā modes aksesuāru, bet ne tikai. Jau pavisam drīz tās kalpoja kā barjera starp viņiem un publiku, un tika nēsātas arī iekštelpās un vakaros. Saulesbrilles kļuva par lielisku veidu, kā paslēpt savas no ballītēm sagurušās acis, kā arī nomaskēties no slavenību medniekiem un foto un kino studiju žilbinošajiem prožektoriem.
Masu produkcija
Un, kā zināms – kas patīk slavenībām – to drīz vien iekāro visa pasaule. Divdesmito gadu beigās izmanīgs biznesmenis Sems Fosters sāka darināt brilles no celuloīda un tirgot pludmalēs. Tā sākās pirmais masu produkcijas vilnis.
Trīsdesmito gadu beigās ASV Life Magazine ziņoja, ka gada laikā Amerikā pārdoti 20 miljoni saulebriļļu pāru un ka tikai 25% no pircējiem tās nesā, lai pasargātu acis no saules. Tā, lūk, šis veselībai tik svarīgais piederums kļuva par modes aksesuāru.
Starp citu, trīdesmitajos gados rodami arī pirmsākumi pasaulē plaši zināmajam Ray Ban zīmolam. Tā mātes kompānija Bausch and Lomb pēc valdības pasūtījuma izgatavoja brilles pilotiem militārām vajadzībām, un tā radās mūsdienās pazīstamās aviatoru brilles. Mūsdienās Ray Ban joprojām ražo šī paša dizaina rāmjus.
Ja arī tu vēlies rudens un ziemas sezonā pasargāt savas acis no UV starojuma, dodies uz www.bergamo.lv vai Bergamo veikalu Sky&More, kur varēsi atrast arī oriģinālos Ray Ban aviatoru rāmjus.
